vecā pils aizkara siena
Pils mūra siena ir viena no nozīmīgākajām aizsargbūvju arhitektūras iezīmēm viduslaiku fortifikāciju vēsturē. Šīs ievērojamās akmeņu sienas parasti bija no 6 līdz 12 metriem augstas un līdz pat 3,5 metriem biezas, tās kalpoja kā galvenais aizsargbarjers, kas sargāja pils iekšējo daļu. Mūra sienas dizainā tika iekļauti vairāki sarežģīti aizsargmehānismi, tostarp bruņotie vaļņi, bultas spraugas un karnīzes. Bruņotie vaļņi ļāva aizstāvjiem pasargāt sevi, vienlaikus veicot pretuzbrukumus, bet bultas spraugas nodrošināja šauras atveres, pa kurām lokām varēja mērķēt uzbrūkošajiem ienaidniekiem. Sienas konstrukcijā parasti izmantoja cietu akmeņu kodolu, kuru pārklāja ar apstrādātiem akmeņiem, izveidojot gandrīz nepārvaramu barjeru. Laika inženieri izmantoja progresīvas būvniecības metodes, piemēram, nedaudz slīpi pamatu, kas pastiprināja sienas pamatu un palīdzēja novirzīt projektilus. Mūra siena bieži savienoja vairākas tornīšu struktūras, radot integrētu aizsargtīklu, kas ļāva aizstāvjiem nodrošināt uguni visā sienas garumā. Turklāt sienas augstums un biezums nodrošināja efektīvu aizsardzību pret viduslaiku aplenkuma iekārtām, tai skaitā kāju plāksnēm un aplenkuma tornīšiem.